Savlaicīgi, uzticami, efektīvi!
1.
Zvaniet vai rakstiet, lai vienotos par 40 minūšu konsultācijas laiku. Pēc sarunas Jūs būsiet guvis pilnīgu skaidrību par esošo situāciju un nākamajiem soļiem.
2.
Dokumentus varat sūtīt uz epastu vai WhatsApp. Tas mums dos iespēju labāk sagatavoties pirms sarunas.
3.
Nosūtīsim Jums rēķinu uz apmaksu, ko būtu nepieciešams veikt pirms konsultācijas.
Juridisko zinātņu maģistre. Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātē (2005), vairākus gadus strādājusi Latvijas Republikas Augstākajā tiesā, A/S “Latvijas Krājbanka” un A/S “Danske bank Filiāle Latvijā”.
Juridisko zinātņu maģistrs, izglītību ieguvis Latvijas Universitātē (1978), ilgus gadus bijis Rīgas 1.valsts notariāta kantora vecākais valsts notārs. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas biedrs kopš 1994.gada. Darbojies kā lektors. Latvijas Pirmās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis.
Ja neatrodiet atbildi uz savu jautājumu, droši sazinieties ar mums un mēs Jums atbildēsim.
Visi advokāti ir juristi, bet visi juristi nav advokāti!
Par galvenajām atšķirībām varat izlasīt mūsu rakstā "Kāda ir atšķirība starp juristu un advokātu?"
Maksātnespējas procesu var ierosināt persona:
Maksātnespējas procesa uzsākšanas priekšnoteikumus ir vienreizēja iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas izveidotajā kontā.
Maksātnespējas procesu neuzsāk personai, kura pēdējo triju gadu laikā ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem.
Pieteikums tiesā procesa uzsākšanai jāiesniedz pēc deklarētās vai, ja tādas nav, pēc faktiskās dzīvesvietas.
Lēmumu par procesa uzsākšanu tiesa pieņem jau nākamajā dienā.
Informāciju, kas savulaik bija pieejama kriminālprocesa reģistrā, cietušais var saņemt, rakstot iesniegumu attiecīgajam procesa virzītājam – policijai vai prokuratūrai.
Rakstot iesniegumu, nav nepieciešamas specifiskas juridiskās zināšanas. Nepastāv noteikts standarts, kā iesniegums būtu aizpildāms, tādēļ to var rakstīt brīvā formā.
Praksē nav izslēgta situācija, ka procesa virzītājs, saņemot iesniegumu, atteiks sniegt prasīto informāciju. Tādā gadījumā pastāv iespēja šo atbildi pārsūdzēt.
Cietušajam ir tiesības saņemt informāciju par drošības līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu lietā aizdomās turētajiem, taču šī informācija netiks sniegta, ja cietušais pats ar iesnieguma palīdzību to nebūs lūdzis.
Gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek slēgts vairāk nekā 2000 nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumu.
Izvēloties dāvinājuma līgumu, jāņem vērā, ka šajā gadījumā pats dāvinātājs zaudē īpašuma tiesību un tādējādi jau dzīvo svešā īpašumā.
Lai no šādas situācijas izvairītos, dāvinājumā var pielīgt dzīvokļa tiesību, kas nodrošina tiesības dāvinātājam mitināties dzīvokļa īpašumā līdz mūža galam.
Ja dāvinātājam ir māja un piemājas saimniecība, kur viņš vēlas turpināt saimniekot, jāpielīgst tā dēvētā lietojuma tiesība uz noteiktu laiku vai līdz mūža galam. Tas ir uzlikums ar lietojuma tiesību.
Publiska testamenta sastādīšanas laikā pie notāra visas nianses apspriež un dokumenta saturu veido tā, lai tas patiešām ir izpildāms.
Publiskais testaments tiek reģistrēts testamentu reģistrā, un, kad cilvēks aizgājis mūžībā, uzsākot mantojuma lietu, notārs redz, ka šāds dokuments ir sagatavots.
Mantojuma līgums mantiniekam ir drošāks nekā testaments, ko noslēdz mantojuma atstājējs ar nākamo mantinieku, un to, kā jebkuru līgumu, nevar vienpusēji atsaukt.
Līgums tiek reģistrēts zemesgrāmatā, un to nevar mainīt bez abu pušu piekrišanas.
Jebkuru mantojumu var pieņemt ar inventāra tiesību.
Tas nozīmē, ka mantojuma saņēmējs kreditoriem var atdot to, kas ir mantots, bet vairāk neko nemaksāt no savas kabatas.
Inventāra tiesību var izmantot tikai divu mēnešu laikā no mirušā nāves dienas.
Elektroniski var iesniegt pieprasījumu un saņemt standartizēta apjoma un veida izziņas par juridisku personu, fizisku personu un juridisku faktu – līgumu.
Elektroniski parakstītu dokumentu bez maksas var pārbaudīt portālā eparaksts.lv.
Cietušajam obligāta pārstāvība ir noteikta likumā, bet cietušais var arī algot advokātu. Un šādos gadījumos izdevumus par advokāta algošanu cietušais var pieprasīt kā kompensāciju atlīdzināt apsūdzētajam.
Civilprocess atšķiras no kriminālprocesa. Civilprocesa gadījumā darbojas sacīkstes princips un valstij advokāts ir jānodrošina tikai atsevišķās situācijās.
Atbilstoši Civilprocesa likuma normām advokāta izdevumus sedz zaudējusī puse.