PILNS JURIDISKO PAKALPOJUMU KLĀSTS

Maksātnespējas procesu var ierosināt persona:
kuras parādsaistībām iestājies izpildes termiņš, un tās ir lielākas par 5000 eiro,
kurai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 eiro.
Maksātnespējas procesa uzsākšanas priekšnoteikumus ir vienreizēja iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas izveidotajā kontā.
Maksātnespējas procesu neuzsāk personai, kura pēdējo triju gadu laikā ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem.
Pieteikums tiesā procesa uzsākšanai jāiesniedz pēc deklarētās vai, ja tādas nav, pēc faktiskās dzīvesvietas.
Lēmumu par procesa uzsākšanu tiesa pieņem jau nākamajā dienā.

Cietušajam ir tiesības saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu un sekot līdzi kriminālprocesam.
• Informāciju, kas savulaik bija pieejama kriminālprocesa reģistrā, cietušais var saņemt, rakstot iesniegumu attiecīgajam procesa virzītājam – policijai vai prokuratūrai.
• Rakstot iesniegumu, nav nepieciešamas specifiskas juridiskās zināšanas. Nepastāv noteikts standarts, kā iesniegums būtu aizpildāms, tādēļ to var rakstīt brīvā formā.
• Praksē nav izslēgta situācija, ka procesa virzītājs, saņemot iesniegumu, atteiks sniegt prasīto informāciju. Tādā gadījumā pastāv iespēja šo atbildi pārsūdzēt.
• Cietušajam ir tiesības saņemt informāciju par drošības līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu lietā aizdomās turētajiem, taču šī informācija netiks sniegta, ja cietušais pats ar iesnieguma palīdzību to nebūs lūdzis.

Administratīvie pārkāpumi ir noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) Sevišķajā daļā, piemēram, par darba tiesisko attiecību pārkāpumiem, nelikumīgām darbībām ar narkotiskajām vielām, satiksmes noteikumu pārkāpšanu u. c.
 Institūcijas (amatpersonas), kas ir pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, skata tās saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta LAPK un pašvaldību saistošajos noteikumos.
 Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un cietušais, kā arī aizskartais mantas īpašnieks – daļā par savu mantu.
 Pieņemto lēmumu var pārsūdzēt gan augstākā iestādē, gan rajona (pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.
 Uzliktais naudas sods ir jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad ir izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, vai no dienas, kad ir paziņots, ka sūdzība ir noraidīta.
 Kopš 2016. gada septembra LAPK paredz nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas.

Gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek slēgts vairāk nekā 2000 nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumu.
• Izvēloties dāvinājuma līgumu, jāņem vērā, ka šajā gadījumā pats dāvinātājs zaudē īpašuma tiesību un tādējādi jau dzīvo svešā īpašumā.
• Lai no šādas situācijas izvairītos, dāvinājumā var pielīgt dzīvokļa tiesību, kas nodrošina tiesības dāvinātājam mitināties dzīvokļa īpašumā līdz mūža galam.
• Ja dāvinātājam ir māja un piemājas saimniecība, kur viņš vēlas turpināt saimniekot, jāpielīgst tā dēvētā lietojuma tiesība uz noteiktu laiku vai līdz mūža galam. Tas ir uzlikums ar lietojuma tiesību.
• Publiska testamenta sastādīšanas laikā pie notāra visas nianses apspriež un dokumenta saturu veido tā, lai tas patiešām ir izpildāms. Publiskais testaments tiek reģistrēts testamentu reģistrā, un, kad cilvēks aizgājis mūžībā, uzsākot mantojuma lietu, notārs redz, ka šāds dokuments ir sagatavots.
• Mantojuma līgums mantiniekam ir drošāks nekā testaments, ko noslēdz mantojuma atstājējs ar nākamo mantinieku, un to, kā jebkuru līgumu, nevar vienpusēji atsaukt. Līgums tiek reģistrēts zemesgrāmatā, un to nevar mainīt bez abu pušu piekrišanas.
• Jebkuru mantojumu var pieņemt ar inventāra tiesību. Tas nozīmē, ka mantojuma saņēmējs kreditoriem var atdot to, kas ir mantots, bet vairāk neko nemaksāt no savas kabatas. Inventāra tiesību var izmantot tikai divu mēnešu laikā no mirušā nāves dienas.

Lietotāji,  izmantojot e-pakalpojumu "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros", var iesniegt elektronisku pieteikumu UR, pievienojot nepieciešamos dokumentus.
• Elektroniski var iesniegt pieprasījumu un saņemt standartizēta apjoma un veida izziņas par juridisku personu, fizisku personu un juridisku faktu – līgumu.
• Elektroniski parakstītu dokumentu bez maksas var pārbaudīt portālā www.eparaksts.lv .

Par transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu lemj Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.
• Aizliegumu izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nepiemēro, ja parādnieks ir veicis vismaz trīs secīgus uzturlīdzekļu maksājumus.
• Aizliegumu nepiemēro, ja parādnieks ir persona ar invaliditāti, ilgstoši slimo vai tas var radīt būtisku kaitējumu parādnieka, no viņa atkarīgas personas vai cita viņa aprūpē esoša bērna interesēm.
• 2018. gada jūnijā fonda administrācija izmaksāja uzturlīdzekļus 4,2 miljonu apmērā 37 770 bērnu uzturam.

Parāda piedziņas process notiks tikai elektroniski, izmantojot Valsts informācijas sistēmu.
• Jaunā kārtība būtiski paātrinās informācijas apmaiņu starp zvērinātiem tiesu izpildītājiem un kredītiestādēm, gan ietaupot resursus, gan samazinot iespējamās kļūdas.
• Ja parādniekam atvērti vairāki konti, svarīgi laikus sadarboties ar zvērinātu tiesu izpildītāju, informējot, kurā kontā saglabājama neapķīlājamā naudas summa.

Darba sludinājumos jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. To paredz Saeimā 2018.gada 1.novembrī, pieņemtās izmaiņas Darba likumā.
Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā, vai arī kā stundas tarifa likme.
Vai man kā īrniekam ir likumiska iespēja nodot dzīvokli, ja izīrētājs nepiekrīt parakstīt pieņemšanas un nodošanas aktu un atdot drošības naudu?
Dzīvojamo telpu īres priekšnosacījumus Latvijā reglamentē likums “Par dzīvojamo telpu īri”. Bez minētā īres tiesības reglamentē pušu starpā noslēgtais īres līgums. Tādējādi saskaņā ar likuma 27. pantu dzīvojamās telpas īrniekam ir tiesības, ja līdzēji nav norunājuši citādi un tam piekrīt visi īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi, jebkurā laikā izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, par to mēnesi iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.
Tādējādi Jums mēnesi iepriekš ir pienākums brīdināt izīrētāju par nodomu izbeigt noslēgto īres līgumu un aicināt izīrētāju uz pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanu.
Šādu informēšanu Jūs esat tiesīgi īstenot īres līgumā paredzētajā kārtībā.
Par atbilstošu paziņošanu ir uzskatāma:
• ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīta vēstule izīrētājam,
• šāda paziņojuma piegāde ar zvērināta notāra starpniecību (Notariāta likuma 108. pants)
• vai zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību (Tiesu izpildītāju likuma 74. pants).
Kad paziņojums par īres līgumu ir nosūtīts un noteikta pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas vieta un laiks, uz akta parakstīšanu ir ieteicams pieaicināt zvērinātu tiesu izpildītāju vai zvērinātu notāru, kurs saskaņā ar “Tiesu izpildītāju likuma” 74. panta 2. daļu vai “Notariāta likuma” 108. panta 15. punktu, fiksēs faktu par pušu piedalīšanos (vai nepiedalīšanos) akta parakstīšanā un dzīvokļa nodošanā atpakaļ īpašniekam.
Tādējādi Jūs būsiet veicis visus iespējamos un nepieciešamos priekšnosacījumus līguma izbeigšanai tiesiskā ceļā, kā arī veicis visus priekšnosacījumus īpašuma nodošanai atpakaļ izīrētājam. Savukārt, ja izīrētājs izvairīsies no savu pienākumu (pieņemt atpakaļ savu īpašumu) izpildes, turpmākie riski (arī finanšu izdevumi) būs izīrētāja ziņā.
Ja izīrētājs pēc iepriekšminēto darbību veikšanas labprātīgi neatmaksās Jums samaksāto drošības naudu, Jums ir tiesības celt prasību tiesā par naudas līdzekļu piedziņu no izīrētāja. 

Tiesai ir jāspēj izvērtēt lietu un izspriest to taisnīgi, pareizi, tiesiski un pamatoti – neatkarīgi no tā, vai personu kāds pārstāv vai aizstāv.
• Cietušajam obligāta pārstāvība ir noteikta likumā, bet cietušais var arī algot advokātu. Un šādos gadījumos izdevumus par advokāta algošanu cietušais var pieprasīt kā kompensāciju atlīdzināt apsūdzētajam.
• Civilprocess atšķiras no kriminālprocesa. Civilprocesa gadījumā darbojas sacīkstes princips un valstij advokāts ir jānodrošina tikai atsevišķās situācijās.
• atbilstoši Civilprocesa likuma normām advokāta izdevumus sedz zaudējusī puse.



Atsauce uz portālu: lvportals.lv